Nūdisms un karjera: vai publiskais statuss var liegt brīvību bez apģērba?
Vai augsta ranga amatpersonām, bērnudārza skolotājiem, skolu direktoriem un citiem, kuru "statuss neļauj" šādu "brīvību", ir pieņemami atrasties nūdistu pludmalē? Par to varētu strīdēties ilgi, taču būtība slēpjas personiskās brīvības un ētikas jēdzienā.
I. Nūdisms kā ētiska brīvā laika pavadīšanas izvēle
Fakts ir tāds, ka nūdisms tam paredzētā vietā nevienu netraucē, nevienam nekaitē un nav perversija , bet gan cilvēka brīvā laika izvēle.
-
Salīdzinājums: Dažiem cilvēkiem patīk bokss, citiem – basketbols. Gluži tāpat kā kāds dodas uz parastu pludmali atpūsties, kamēr kāds dodas uz nūdistu pludmali (vai uz pirti kails!).
-
Juridiskā brīvība: Laicīgajā sabiedrībā (ne Lietuvā, ne Latvijā) nav absolūti neviena likuma, kas saskatītu kaut ko nepareizu vai nelikumīgu nūdismā tam paredzētā vietā.
II. Kauns vai pārliecība: personiska dilemma
Ikvienam, kam kaila sauļošanās šķiet nesavienojama ar viņa sabiedriskajām aktivitātēm, vajadzētu sev uzdot šādus jautājumus:
-
Vai es personīgi tiešām domāju, ka daru kaut ko nepareizi, atpūšoties kailam? Ja atbilde ir jā, tad varbūt tiešām ir vērts pārtraukt darīt šo "slikto" lietu.
-
Vai es domāju, ka tas ir veselīgi? Ja tu domā, ka tavs dzīvesveids ir veselīgs, kāpēc tev par to būtu jākaunas? Mēs nekaunamies publiski iedzert glāzi vīna, bet mums ir kauns sauļoties kailiem saulē – potenciāli ļoti veselīga izvēle ?
Princips: Tev jākaunas tikai par to, ko tu uzskati par sliktu. Ir obligāti jāaizstāv tas, ko tu uzskati par labu.
III. Atkāpšanās no padomju domāšanas
Kauns par savu brīvā laika izvēli ir pagātnes relikts. Padomju laiks ir pagājis , kad visiem bija jādomā vienādi, un partijai un dzimtenei bija tiesības izlemt, ko jūs darāt savā brīvajā laikā un vai jūs aizraujaties ar kaut ko "buržuāzisku". Būtu pienācis laiks pilnībā atbrīvoties no šādas domāšanas.
Tāpēc es uzdrošinātos pieņemt, ka saprātīgam cilvēkam karjera sabiedrībā un sauļošanās kailai ir pilnībā savienojamas . Svarīgi ir tikai tas, lai pats cilvēks būtu pārliecināts par savu izvēli un spētu to aizstāvēt pret iespējamu sabiedrības "viedokli", kas bieži vien balstās uz nezināšanu.
